Kas rada pozitīvu rezultātu nodarbībā? Kāpēc vienlaicīgi ir situācijas, kad audzēkņu progress ir straujš un kad skolēnu attīstība ir lēna, pat mokoša? Kādi ir mūsdienu pētījumi par iemācīšanās psiholoģiskajiem nosacījumiem?

Tradicionāli dažādās apmācību auditorijās tiek uzsvērta intelekta, domāšanas un uztveres primārā loma. Mūsdienu pozitīvās psiholoģijas, pedagoģijas teoriju un prakses kontekstā būtiskākā nozīme tiek piešķirta emocijām, individuālajām īpatnībām (smadzeņu pusložu dominantei, personības īpatnībām, mācīšanās stiliem), kā arī grupas savstarpējās mijiedarbības ietekmei uz iemācīšanās rezultativitāti. Arvien vairāk pētījumu liecina, ka efektīgākā pedagoģiskā komunikācija saistās ar empātijas attīstību, ar savstarpējo atbalstu, nevis voluntāriem norādījumiem, ar pozitīvo bioķīmisko procesu smadzenēs ierosināšanu (serotonīns aktivitātei un gribai, endorfīns priekam u.c.) Tas viss kā meklējumu un kļūdu, kā jaunatklājumu un izaicinājumu process rada jauna tipa audzēkni, kas gatavs nevis izpildīt tikai pēc parauga, bet spēj attīstīties meklējumu un izaicinājumu procesā...

Strauju attīstību flamenko dejās vēlot, FlamencoRiga.lv

Ilze Bērziņa

Nesen iepazinos ar kādu indiešu dejotāju. Izrādās, Indijā lielākā daļa skolotāju, iegūstot maģistra grādu dejās, pārstāj uzstāties un koncentrējas uz audzēkņu skološanu – sēž savā zāles stūrī, sit kociņu un stāsta, kā vajadzētu... Par to, ka pie mums tā nenotiek, varēsim pārliecināties Eksotisko deju centra „Alegria” skolotāju koncertā 26. martā, kurš ikgadēji notiks Rīgas Dailes teātra mazajā zālē un solās rādīt ne tikai indiešu, čigānu un vēderdejas, bet arī ziņu portālam FlamencoRiga.lv tik saistošās flamenko dejas.

Uz šādiem ikgadējiem koncertiem FlamencoRiga.lv jau dodas ikgadēji... Tiesa, šis būs tikai trešais gads, tāpēc rutīna vēl nav iestājusies. Visvairāk atmiņā palicis 2008. gada koncerts „Mozaīkas”, kurā FlamencoRiga.lv redakcija ar lielu fascinējumu varēja baudīt flamenko vecākās grupas skolotājas Ilzes Bērziņas pārliecinošo sniegumu. Arī Zanes Oliņas izteikti tradicionālās Alegrias ar lakatu redaktores redzes un dzirdes maņām izraisīja zināmu prieku. 2009. gads Eksotisko deju centram „Alegria” aizsākās ar koncertu „Ziemas dārzs”, kurā ļoti cienījamā deju centra direktore un pasniedzēja Ilze Zariņa FlamencoRiga.lv redakciju iejūsmoja ar savas personīgās horeogrāfijas – dejas Tangos – izpildījumu. Patīkamu pārsteigumu - Sevillanas ar bata de cola un lielajiem flamenko lakatiem - skatītājiem sagādāja flamenko skolotāja Santa Kasatkina ar savu meitu Lāsmu, kuru svārku lidojumam bija piemeklētas visskaistākās un smeldzīgākās Sevillanu vārsmas. Droši vien jebkurš Seviljas iedzīvotājs ar milzīgu lepnumu atkārtotu šīs rindas - „Sevilla tiene una cosa, que sólo tiene Sevilla...” Bet arī latviešiem zināma gudrība piemīt... Šajā kontekstā FlamencoRiga.lv labprāt piemin dziesmu ar vārdiem „Gadi skrien kā stirnas...”, kura, liekas, absolūti vietā, ja attiecinām uz faktu – Eksotisko deju centrs „Alegria” skriešus aizdejojies līdz 2010. gadam. Ko redzēsim šoreiz, varam vien minēt, tāpēc labāk gaidīsim un ļausimies „Tauriņiem saules pinumā”...

Nu, tad Olé! Par mūsu skolotājiem - bijušajiem, esošajiem un visiem tiem, kuri vēl būs... Lai viņiem iedvesma un spēks audzināt jaunos talantus! Un priecāsimies par „kā vajadzētu...” ziņojumu ne tikai no zāles stūra, bet arī no skatuves...

Fotogrāfs: Ance Fokerote

Autors: FlamencoRiga.lv

Pops, roks, džezs, elektro, kubiešu, afro, ladino un latino mūzika... Liekas, visu ir iespējams sajaukt un miksēt. Un tieši tas jau arī tiek darīts. Pat dziedātāji, kuri līdz šim dziedājuši tikai tīru flamenko, turklāt darījuši to ļoti augstā meistarības pakāpē, patlaban sāk eksperimentēt. Viedokļi par nuevo flamenco ir dažādi – kamēr vieni  jūsmo un sauc šo paveidu par flamenko nākotni, tikmēr otri baidās, ka šāda flamenko attīstība varētu radīt flamenco puro nāvi...

Nuevo flamenco aizsākumi meklējami pavisam nesen – 1970tajos - Franko diktatūras pēdējos gados. Jaunā vēsturiskā perioda sākums iedvesa pārmaiņas mūzikā. Šīs pārmaiņas, protams, skāra arī flamenko. Kopš tā laika nuevo flamenco progresē. Lēnām, bet droši...

1977. gads nuevo flamenco vēsturē iezīmējas kā flamenko un popa „sakrustošanas” gads. Šīs jaunās tendences skaidri atspoguļojas grupas Veneno visveiksmīgākajā albumā „Veneno”. Paši mākslinieki par patiesajiem nuevo flamenco aizsācējiem un žanra veterāniem uzskata grupu Triana (1974 – 1983), kuri bija ļoti drosmīgi un flamenko „sapāroja” ar roku. Viņi kļuva par sava veida mūzikas fenomena – Andalūzijas roka – radītājiem. Savukārt grupa Pata Negra savos radošajos meklējumos nonāca līdz flamenko un blūza sapludināšanai. Džezs un elektroniskā mūzika ar flamenko saskārās nedaudz vēlāk, radot flamenko chill – žanru, kura vistipiskākā pārstāve ir dziedātāja Chambao.

Un varbūt nemaz nav tik traki... Lai taču cilvēki priecājas! Nuevo flamenco un flamenco puro līdzāspastāvēšana ir iespējama. Vai ne?

Autors: FlamencoRiga.lv

 „Flamenko ir mūsu saknes, bet mēs netaisām flamenko mūziku...”

Ojos de Brujo ir kaut kas no flamenko, hip – hop un urbānās mūzikas. Kas šiem stiliem kopīgs?

Ļoti daudz kas. It īpaši to raksturā. Hip – hop radās Amerikas mazpilsētās dažādu sociālo slāņu – latīņamerikāņu, melnādaino, balto – sajaukuma rezultātā. Ar flamenko ir līdzīgi. Tie abi ir protesti.

Jūs esiet kļuvuši par tādiem kā spāņu mūzikas vēstniekiem...

Jā, tas ir dīvaini. Kaut arī nespēlējam tīru flamenko, esam kļuvuši par tā vēstniekiem. Tas tāpēc, ka publikai (it sevišķi ārzemniekiem) mūsu mūzika ir „vieglāk sagremojama”.

Nu, jā. Jums ir funk – buleria, reggae – siguiriya utt...

Mūsu grupa balstās uz mežonīgu vēlmi atrast vienojošo. Ne tikai hip – hop, funk, reggae, bet pat rokmūzikā... Ja pavisam atklāti, vairāk par mūziku mēs miksējam cilvēkus...

Kāpēc visi Ojos de Brujo CD nosaukumi ir čigānu valodā?

Nezinu. Tas nav speciāli. Vienkārši tā ir sanācis. Šī ir zudusī valoda, kas tiek nodota no mutes mutē. Tai vairs nav rakstības. Domāju, tā ir laba ideja – caur šiem čigānu vārdiem pateikt mūsu specifisko ziņojumu...

Ko Jums nozīmē vārds brīvība?

Brīvība ir centieni nonākt pēc iespējas tuvāk tādam stāvoklim vai dzīves situācijai, kad tu vari nodarboties tikai un vienīgi ar to, kas tev patīk. Iedomājies grafiku ar divām līknēm. Viena – tas, ko tu vari izdarīt un otra – ko tu patiesībā vēlētos. Jo tuvāk esi tai otrai līknei, jo lielāka iespējamība, ka jutīsies brīvs...

Vai Ojos de Brujo ietekmē ekonomiskā krīze?

Mūsu radošumu un produktivitāti tā neietekmē. Krīze ir finansēs, un tas ir jūtams. Viss, ko mēs varam darīt, ir – vairāk mīlēt un respektēt. Cerams, ka šī krīze uz daudziem būs iedarbojusies terapeitiski un viņi beidzot sapratīs, ka nauda nav viss...

Pārpublicēts no: www.esflamenco.com

Tulkoja: FlamencoRiga.lv

Ja esi ieskatījies šajā portālā, tātad mums ir kas kopīgs – mīlestība uz Spāniju un flamenko. FlamencoRiga.lv redakcija ir pilnīgi pārliecināta, ka arī Tev ir ko teikt. Padalies ar mums! Iespējams, Tu esi bijis uz kādu lielisku pasākumu, tikko atgriezies no Spānijas ceļojuma vai redzējis neaizmirstamu flamenko. Varbūt esi apmeklējis kādu festivālu vai meistarklasi. Un varbūt Tu dzīvo Spānijā un flamenko ir tava ikdiena...

Ja Tev ir savs stāsts, atsūti mums un mēs to labprāt publicēsim šeit, kur to novērtēs simtiem līdzīgi domājošu lasītāju. Droši pievieno klāt arī fotogrāfijas!

Mūsu e – pasta adresīte ir FlamencoRiga@inbox.lv Gaidīsim Tavu vēstuli!