Kas rada pozitīvu rezultātu nodarbībā? Kāpēc vienlaicīgi ir situācijas, kad audzēkņu progress ir straujš un kad skolēnu attīstība ir lēna, pat mokoša? Kādi ir mūsdienu pētījumi par iemācīšanās psiholoģiskajiem nosacījumiem?

Tradicionāli dažādās apmācību auditorijās tiek uzsvērta intelekta, domāšanas un uztveres primārā loma. Mūsdienu pozitīvās psiholoģijas, pedagoģijas teoriju un prakses kontekstā būtiskākā nozīme tiek piešķirta emocijām, individuālajām īpatnībām (smadzeņu pusložu dominantei, personības īpatnībām, mācīšanās stiliem), kā arī grupas savstarpējās mijiedarbības ietekmei uz iemācīšanās rezultativitāti. Arvien vairāk pētījumu liecina, ka efektīgākā pedagoģiskā komunikācija saistās ar empātijas attīstību, ar savstarpējo atbalstu, nevis voluntāriem norādījumiem, ar pozitīvo bioķīmisko procesu smadzenēs ierosināšanu (serotonīns aktivitātei un gribai, endorfīns priekam u.c.) Tas viss kā meklējumu un kļūdu, kā jaunatklājumu un izaicinājumu process rada jauna tipa audzēkni, kas gatavs nevis izpildīt tikai pēc parauga, bet spēj attīstīties meklējumu un izaicinājumu procesā...

Strauju attīstību flamenko dejās vēlot, FlamencoRiga.lv