Pops, roks, džezs, elektro, kubiešu, afro, ladino un latino mūzika... Liekas, visu ir iespējams sajaukt un miksēt. Un tieši tas jau arī tiek darīts. Pat dziedātāji, kuri līdz šim dziedājuši tikai tīru flamenko, turklāt darījuši to ļoti augstā meistarības pakāpē, patlaban sāk eksperimentēt. Viedokļi par nuevo flamenco ir dažādi – kamēr vieni  jūsmo un sauc šo paveidu par flamenko nākotni, tikmēr otri baidās, ka šāda flamenko attīstība varētu radīt flamenco puro nāvi...

Nuevo flamenco aizsākumi meklējami pavisam nesen – 1970tajos - Franko diktatūras pēdējos gados. Jaunā vēsturiskā perioda sākums iedvesa pārmaiņas mūzikā. Šīs pārmaiņas, protams, skāra arī flamenko. Kopš tā laika nuevo flamenco progresē. Lēnām, bet droši...

1977. gads nuevo flamenco vēsturē iezīmējas kā flamenko un popa „sakrustošanas” gads. Šīs jaunās tendences skaidri atspoguļojas grupas Veneno visveiksmīgākajā albumā „Veneno”. Paši mākslinieki par patiesajiem nuevo flamenco aizsācējiem un žanra veterāniem uzskata grupu Triana (1974 – 1983), kuri bija ļoti drosmīgi un flamenko „sapāroja” ar roku. Viņi kļuva par sava veida mūzikas fenomena – Andalūzijas roka – radītājiem. Savukārt grupa Pata Negra savos radošajos meklējumos nonāca līdz flamenko un blūza sapludināšanai. Džezs un elektroniskā mūzika ar flamenko saskārās nedaudz vēlāk, radot flamenko chill – žanru, kura vistipiskākā pārstāve ir dziedātāja Chambao.

Un varbūt nemaz nav tik traki... Lai taču cilvēki priecājas! Nuevo flamenco un flamenco puro līdzāspastāvēšana ir iespējama. Vai ne?

Autors: FlamencoRiga.lv