Es esmu Jūlija, Karolīna, Konstance, Inma un Rozālija. Vēl es esmu arī tā bailaora pirmajā rindā pa kreisi. Un tā tur – vidū – tā arī esmu es. Un staltais džeks baltajā krekliņā – arī tas esmu es. Es esmu Huans, Karloss, Pedro un vēl sazin kas. Rāmjus un robežas radām mēs paši. Ir taču drošāk dzīvot kastītēs... Manam ķermenim tiks uzmestas trīs saujiņas smilšu. Iesākumā. Pēc tam uzmetīs visas pārējās. Varbūt labāk jau tagad lidot izplatījumā? Nav labi dzīvoties citu ķermeņos, ja reiz piešķirts savējais? Bet robeža starp es un citi ir tik viegli plūstoša...

Autors: FlamencoRiga.lv