Flamenko kontekstā termins jaleo attiecināms uz jebkuru flamenko stilu, kurš tiek dejots viesībās, plaukstu sitienu un skaļu, jūsmīgu, iedvesmojošu apbrīnas saucienu pavadījumā. Ja runājam par jaleos kā atsevišķu dejas stilu, tas ir ļoti līdzīgs buleriām – sava veida buleriu aizvietotājs, kuru praktizē Ekstremadurā. Tam ir monotons takta impulss (modulācija) un dejošanai piemērots ritms. Stils ir ārkārtīgi sens. No izzušanas to ir izglābušas Ekstremaduras čigānu dziedošās balsis. Jaleos izcelsme ir senāka par buleriām un solea. Tas tiek dēvēts par šo divu minēto stilu priekšteci. Jaleos saknes rodamas deju stilā chufla, kas tulkojumā no spāņu valodas nozīmē – joks, izjokošana. Marcaje ir līdzīga buleriām, taču reversa un lēnāka. Akcents ir uz pirmās trioles. Samērā vienkārši. Līdzīgi kā fandangos. Jaleos melodijas ir dzīvīgas un viegli atpazīstamas.







