29.07.2010. Vakar dejošanā mēģinājām ar dziedātāju, ģitāristu un kajonistu. Dzīvā mūzika katrai kustībai piešķir vajadzīgo sajūtu. It sevišķi, ja ir tāds dziedātājs kā mūsējais, kurš tā gaudo, it kā viņu kāds ar pletni sistu.

Koncerts bija satriecošs. Pirmajā daļā dziedāja smukulītis. Te viņi ir tik daudz, ka es visiem stāriem vārdus neatminos. Bailaora - dejotāja no Evas Yerbabuenas trupas. Šo to Evisku varēja atpazīt. Solea, solea, solea... Un caracoles ar bata de cola un vēdekli dejoja. Likās tik pazīstami - mūzika un kustības. Mūziķi te vislabprātāk dzied par nāvi. Koncertus jau uzreiz sāk ar sigirijām vai solea un pa vidam iesmej – nu, labi, tagad kādu alegriu vai tangos varētu.

Ļoti, ļoti gaidu vakaru. Belen Mayas koncerts.

Alegriai šodien flamenko nometne sākas.

30.07.2010. Yes, yes, yes!!!!! Belen Maya vakar koncertā satriecoša!!!! Tas bija tik vareni!!!! Pirms uznācieniem stūrītī viņa tik mīlīgi iesildās!!!!!

Ap vieniem naktī vazājos pa Sacramonti. It kā neesot labākā vietiņa, kur vienatnē pastaigāties, bet nekas. Los Tarantos alās dejoja flamenco. Es, protams, lienu iekšā visur, kur vien varu ielīst. Šovs bija jau sācies, biļeti neviens man neprasīja. Noskatījos abus šovus abās alās. Smuki! Satiku Pepi. Dejoja ar divām bailaorām. Viena – Violeta Ruiz, otru nepazinu. Pēc uznāciena pienāca klāt, prasīja vai viss ok? Protams, ka ok. Bailamos, Pepe!!!!!!

Gribu dejot, dejot, dejot un vēlreiz dejot!

Kas attiecas uz precībām ar Pedro, esmu mazliet pārdomājusi. Man būs vajadzīgi vairāki vīrieši – ģitārists, dziedātājs, kajonists un 3 plaukstu sitēji. Tātad – vesels vīriešu bars!!!!

Šodien dziedātājam bija melna šlipsīte ar sarkaniem punktiņiem.

31.07.2010. Lielākā daļa flamenko zvagžņu nobāzējusies Seviljā. Sofijai jādodas uz Sevilju!