27.09.2010. FlamencoRiga.lv pirmā dzimšanas diena un pilnmēness... Nedēļas nogales svinības uz pilnu klapi. Spāņu tapas un daudz flamenko. Kopā ar draugiem ģitāristiem pabijām Habichuelu flamenko bandai piederošajā La Buleria bārā, kur varējām baudīt Juan Habichuela un Joni Cortes spontānos flamenko sniegumus. Sabiedrība visnotaļ cienīga... Turpinājumā tusiņš uz jumta ar flamenco jazz mūziķiem. Vairāk gan jazz nekā flamenco, bet stilā... Noslēgums flamenko alā "Andalūzijas Suns". Al cante - David Sarroche. Al toque - vārdu neatminos. Al baile - Victor Castro.

22.09.2010. Pēdējā laikā vis kaut ko gribas. Gribas kastaņetes, gribas mācīties sist cajon, gribas daudz vairāk deju nodarbību. Gribas to, gribas šo... Un bata de colu gribas. Tas nekas, ka katrai Spānijas un katrai piektajai Latvijas flamenko dejotājai ir šī uzparikte. Mani nepamet sajūta, ka bata de cola ir izgudrota tieši MAN un tieši ES tajā izskatīšos kā DIEVIETE... Neviena cita, bet ES... Sajūtas, sajūtas. Tik daudz kas priekšā. Viegli sapņaina nojausma par to, kas būs. Palēnām, bet būs... Vēl ir tikai sākums. Mans mazais iesākumiņš. Skaists kā pasakā...

Judea māca, ka deja nav soļi, bet sajūtas... Es uzskatu, ka deja ir sajūtas, kuras tiek atspoguļotas caur soļiem, kustībām. Liekas, tā būs precīzāk.

Taisnība, ar sevi daudz jāstrādā. Bet ne tikai jāstrādā. Jāskatās, jāvēro, jāklausās, jāsadzird, jājūt, jāuzsūc, jāatspoguļo... Tik daudz jā...

Cilvēki te ir diezgan lielā, pozitīvā šokā par manu ideju pārvākties uz Spāniju, lai mācītos dejot. Vēl jo vairāk – lai kļūtu par profesionālu flamenko dejotāju... Viņiem liekas, ka esmu drosmīga. Man vienmēr licies, ka esmu bailīga. Laikam jau ir divas patiesības. Bailēs ir drosme, un drosmē – bailes...

21.09.2010. Topošie flamenko ģitāristi te ir īpaši centīgi. Dienā spēlē vismaz 6 – 10 stundas. Sviests. Ja es tā varētu savākties un dejot. Kaimiņu puisis ģitārists sācis lietot klusinātāju, lai man nepiebesītu. Bet man taču patīk...

Dienās, kad man pietiek nekaunības močīt savā istabā, vīrietis no pretējās mājas sauc Olē! Pārāk bieži gan es to nedaru. Nezinu. Viņiem tur zīdainis. Negribas traucēt.

Carmen de las Cuevas izlikts paziņojums par tuvojošos Estrellas Morentes koncertu. Vakar aizstaigāju līdz Corral del Corbon pēc biļetes, bet neveiksmīgi. Spāņu tantiņas stāvēja rindā ar kaut kādiem abonomentiem. Un kase pavisam drīz tika slēgta. Centās man ieskaidrot, ka biļetes jau izpārdotas vai rezervētas, vai kaut ko tamlīdzīgu. Man nevēlamu informāciju es parasti nedzirdu vai nesaprotu... Nu, bet beigās paziņoja, lai nāku pēc nedēļas no rīta. Varbūt varēšot ko sarunāt.

Pirms nedēļas te bija Paco de Lucia bums. Visi kā traki internetā pirka biļetes un brauca uz koncertu netālu no Malagas. Man šajā laikā bija iestājies stāvoklis, kuru varētu definēt šādi - RELAX... TAKE IT EASY... Tapēc es nekur nebraucu. Mana vienaldzība varēja tikt iztulkota kā neieinteresētība vai necieņa pret tāda līmeņa zvaigzni, bet man patiešām pofig...

20.09.2010. Vakar beidzot saņēmos un nofotografēju saulrietu pār Granadu. Par kvalitāti nemāku spriest. Parasti nebildēju. Varbūt vajadzētu sākt?

Paldies Dievam, pirmdiena un viss no tā izrietošais ir klāt... Sākas mana otrā nedēļa Manoletes skolā. Vēl tādas četras palikušas. Horeogrāfijas nodarbības katru dienu un tehnika divreiz nedēļā pēcpusdienās. Maz. Bet tā tikai iesildīšanās rudens piegājienam. Šis man tāds atvaļinājums ar flamenko pieskaņu. Viss vēl tikai sāksies... Jā, jā, jā!!!!!!

Šodien nodarbība kopā ar cajonistu Viktoru... Seksīgs nudien... Ļoooooti... Skaistākais vīrietis, ko pēdējā laikā esmu redzējusi. No flamenkiem, protams. Pārējie neeksistē. Diemžēl vai par laimi.

Visi mani draugi un paziņas te ir nežēlīgi talantīgi... Katrs savā jomā.

Besos!