13.08.2010. Ballet Flamenco de Andalucia vakar skaists un skumjš notikums. Skumjš tapēc, ka man arī gribējās būt uz skatuves un dejot... Šovs ārkārtīgi spilgts un krāšņs, izņemot pāris drūmus gabaliņus kontrastam. Petenera – dramatisma iemiesojums. Pustraka, pēc mīlestības noilgojusie sieviete. Vājprātības šķautne Petenerā bija uzveduma kļūda. Elegance apvienojumā ar izmisumu, dejojot Peteneru, būtu cienīgāks risinājums. Bet katram sava pieeja. Mana Petenera būs eleganta un slīpēta sieviete. Cristina Hoyos arī dažās ainiņās parādījās. Zāle neelpo. Uz skatuves, sešu vīriešu iekļauta, virtuozi plivinās leģenda.

Leģenda...

12.08.2010. Izskatās, ka manas jaunās flamenko profesionāļu čībiņas pareizos ceļus min... Vakar vakarā flamenko sirojumos uz Sacramonti. Zogu flamenko, cik vien manos spēkos. Bez nekaunības nekādi. Spānijā valda citi likumi. Čigāniskas manieres palīdz izdzīvot. Flamenko taču ir mana maize, mans ūdens, mans viss... Izstaigāju Sacramontes alas. Flamenko naktsdzīve samērā iespaidīga... Dejotāji uzdarbojas ar vērienu!!!!!

Pieteicos Manoletes deju skolā. Meistars jau gaidīja... 5 nedēļas, katru dienu, intensīvi, sākot no 13. septembra. Manolete ir flamenko guru šī vārda vistiešākajā nozīmē. Viņa vārds Spānijā un ārpus tās komentārus neprasa... Pie viņa mācījušās neskaitāmas flamenko zvaigznes. Tagad arī Sofija!!!!! Skola ir milzīga!!!!!! Manoletes mazmeitiņa nāca ar mani iepazīties. Prasīja, kā mani sauc. Viņu saucot Judea, tāpat kā mammu.

Alā kārtējie tūristi ar mani fotografējas. Ana smaida un liek rokās turēt vēdeklīti ar Los Tarantos logo. Es arī smaidu un atbildu ar si, si - cenšos nenodot savu izcelsmi. Pirms divām dienām viņi te šovu skatījušies. Neesot mani redzējuši. Ana atbild, ka es arī te dejoju, bet viņiem daudz dejotāju... Pepe kavē... Izskatās, ka neieradīsies. Droši vien sangriju pārdzēries un atrubījies... Ana liek būt bargai pret viņu.

Šovakar uz Alhambras Generalife teātri. Ilgi gaidītais notikums – Flamenco Ballet de Andalucia Cante Jondo koncerts!!!!!! Yes, yes, yes!!!!!

11.08.2010. Los Tarantos tablao divas meitenes, spāniete no Barselonas un meksikāniete, stundu gaida, kad beigsies nodarbība, lai ar mani nofotografētos. Varēja vēl paprasīt autogrāfu - mans EGO būtu pavisam apmierināts.

Flamenko vispirms ir kājās, galvā un ausīs. Tikai tad nāk klāt rokas. Galvenais ir ausis, dzirde - prast saklausīt. Jāklausās plaukstu sitienos un ar kājām jāatskaņo ritms. Strādājam pie skaņas niansēm. Pepe māca mani saklausīt un precīzi atskaņot. Flamenko piesitienu gūzma manā galvā. Ārkārtīgi daudz jaunās vielas. Ļoti intensīvi te viss notiek. Saku Pepem, ka man ir grūti. Šis savukārt - visai pasaulei ir grūti... Bet man labi sanākot, un tas man jāapgūst, jo tur ir viss, kas vajadzīgs, lai pēc tam dejotu dajebko. Esmu nogurusi. Pepe prasa, vai vakarnakt dzēru???

Nopirku tādas pašas čībiņas kā manam flamenko skolotājam. Vazāsimies pa pasauli vienādi. Melnas 3 eiro čībiņas ar Spānijas karodziņu sānos. Tādas te visi flamenki nēsā. Goda vārds. Tā ir flamenko profesionāļu atpazīstamības zīme – vienojošais elemens, tāpat kā coca – cola. Es nejokoju. Īstenībā visas prasmes slēpjas čībiņās. Nevajag ne flamenko klases ņemt, ne trenēties. Viss notiek pats no sevis... Kā gribētos palaist haļavu...

11.08.2010. Mans franču kaimiņu puisis ir pa pusei spānis. Tapēc es domāju, kur viņš tik brīvi pāriet no franču uz spāņu valodu. Man šī pāreja pagaidām vēl nav tik dabiska. Daudz saprotu, maz runāju. Tātad, mans franču kaimiņu puisis... Viņš ne tikai brīvi runā spāniski, bet arī spēlē, dejo un dzied flamenko... Viņa māte centās atrast kopsakarības, kāpēc man tik ļoti patīk flamenko, ja nāku no valsts, kurai ar to diezgan maz sakara. Par savu dēlu viņai skaidrs – spāņu asinis, bet man? Viņa domā, ka arī man ir flamenko saknes, proti, kādā no iepriekšējām dzīvēm esmu bijusi flamenka. Visai tradicionāls pieņēmums... Viņai pašai savukārt patīk Ēģipte.

Man ir izteikti daudz vēlmju flamenko sakarā. Tās visas galvenokārt saistītas ar sevis pilnveidošanu un meistarības celšanu, lai kādreiz varētu dejot flamenko tādā kvalitātē, kā to dara vietējie. Domāju, tas ir iespējams. Man – noteikti.

Šovakar Corral del Corbon flamenko pagalmā sākas Teatro – Flamenco uzvedums. Trīs dienas to te rādīs. Vakar 2 stundas sēdēju ģenerālmēģinājumā. Nepiederošais personāls tika izdzīts no zāles, bet es uzskatīju, ka esmu piederoša, tāpēc paliku. Uzvedums – 9 scēnās sadalīts flamenko priekšnesums ar sižetu. Tēma visai nopietna - sievietes ciešanas... Nevis tādas vienkāršas ciešanas, bet gan GLOBĀLAS, LIELAS CIEŠANAS... Sīkāk nepaskaidrošu. Sāka viņi visu to murgu ar savdabīgi iestudētām sigirijām. 5 sievietes uz skatuves. Chua Albu uzreiz atpazinu. Nesimpatizēja. Dejo viņa samērā labi, bet pirmais, ko es flamenko dejotājā, skolotājā vai vispār cilvēkā meklēju, ir inteliģence – iekšējais skaistums, kas dejotāju un viņa deju padara pilnīgu... Te tas nebija... Pēc tam Alegrias. Horeogrāfijas interesantas. Ilgāk nepaliku. 2 stundas sākumu vien viņi mocīja...

10.08.2010. Te ir bezgalīgi skaisti... Un gaiss... Tāds gaiss ir tikai Andalūzijā... Smaržo pēc pilnības... Paradīze... Pa balto māju sienām laiski rāpo ķirzakas. Kaimiņu lielie suņi atstāj smirdīgas kakas uz ielas. Hipiju kalns pilns ar klaidoņiem. Valdība nezina, ko ar viņiem iesākt. Albayzin... Mans baltais ciems. Ielas manas, 45 grādu leņķa slīpās. Ar kādu piepūli es rāpjos savā kalnā!!!!! Mans Olimpa kalns. Intraverss tusiņš ar flamenko dieviem. Pārdomas un apcere. Vīraks un Camel. Gribētos apceļot Andalūzijas pueblos blancos, aizbraukt uz jūru vai ielīst kāda kaimiņa baseinā kailai un tikt pieķertai... Uz Latviju negribu. Ceru, ka vairs nebūs tur jāatgriežas. Spānija ir manas mājas...

Latvijas flamenko vidi raksturo siltumnīcas efekts. Te siltumnīcas efekta nav. Ir vienkārši karsts, un konkurence ir milzīga. Flamenco te ir tik daudz, ka to cenšas iebarot tūristiem, tāpat kā pie mums centrāltirgū spirt, vodka, sigareti. Bet negribētu piekrist, ka tas ir lēts flamenko. Jā, tā varbūt nav Belen Maya vai Joaquin Cortes, ko te ik dienas reklamē, taču tie ir vietējie Granadas dejotāji, kuri ar flamenko nodarbojas jau kopš bērnības un savā jomā ir profesionāļi. Lēts flamenko droši vien meklējams Maljorkā vai Kanāriju salās. Andalūzijā šāds termins nepastāv.

Pepe Flores par mani sajūsmā. Vēro ar izbrīnītām acīm un prasa, vai es gadījumā daudz flamenko neskatos? Un pie kā esmu mācījusies? Viņš jau nezina, ka mums Latvijā pašiem savi nacionālie flamenko varoņi... Visu stundu bliezām. Lika mājās trenēt iemācīto.

09.08.2010. Šodien ir savāda diena. Pepe neieradās uz nodarbību. Atsūtīja Anai sms, ka mašīnu nevar pielaist, lai es nākot rīt ap to pašu laiku. Labi. Tā arī darīšu.

Satiku savu meistaru... Iemaldījos viņa flamenko valstībā... Stāvēja, iegrimis domās, pie savas pils, vēroja kalnus un izstaroja mūžību... Paskatījās, sasveicinājāmies. Parunāties atnākšu pēc pāris dienām... Man vajag viņa mūžību... Un flamenko, protams.

Alhambrā kārtējā čigāniete... Ķer manu roku, lai zīlētu. Nepaspēju ne attapties, kad šī jau manu dzīvi stāsta – ilgs mūžs, pilns ar mīlestību, būšu eleganta sieviete, visi mani gribēšot... Tad ķeras pie otras rokas, es attopos un saku, lai tinas, ka es netaisos maksāt. Čigāniete sadusmojas, sāk mani lādēt. Milzīgo enerģiju, ar kādu viņa to dara, uzņemu sevī, lai izmantotu saviem mērķiem... Manī tagad ir čigānietes spēks!!!!!!!! Gitana!!!!!! Viņas lādējumu nomazgāju Alhambras strautā...

No Carmen de Las Cuevas telpām neplānoju izvākties līdz brīdim, kamēr mani pieķer un sabar. Normālas telpas, alās varu padejot. Bonusā klāt nāk bibliotēka, internets un coca – colas pērkamais automāts. Viss, kas man nepieciešams. Viva el Flamenco!!!!!!!

08.08.2010. Manā alā ievācās francūži. Nekas īpaši nav mainījies, izņemot to, ka man pašai vairs nav jāatskaņo flamenko mūzika – klausos viņējo. Muzikālā gaume viņiem ir laba.

Grupas biedrenes brauc prom uz savām valstīm. Visi smaidīgi, iespaidu pilni, apskaujas, atvadās. Prasa, kad es braucu? Saku, ka palieku... Viņas šokā, nesaprot... Bet es taču gribu dejot flamenko!!!!! Pa īstam!!!!! Ar atbraukšanu vienreiz gadā uz Spāniju nepietiek. Tas tad ir hobijs, izklaide. Te ir jādzīvo. Flamenko nav eksotika. Tas ir smags darbs. Un dzīvesveids.

Vēlme kļūt par flamenku Spānijā ir traka ideja. To var darīt tikai tad, kad esi ticis skaidrībā ar savu dzīvi un zini, ka tev neko citu vairs nevajag, jo esi no tā izaudzis vai arī tas tev nekad nav bijis aktuāli. Tas ir apmēram kā doties kalnos vai klosterī pildīt garīgu praksi. Ar flamenko ir līdzīgi. Ja Indijai ir Joga, tad Spānijai – Flamenko.

Uz ielas bieži satieku kastaņešu spēlētāju – sievieti gados, kura Los Tarantos alās šovos spēlē kastaņetes. Lūr uz mani ar dziļu interesi. Cope un stāja laikam mani nodod. Saprotu, ka ir laiks sākt mācīties spēlēt, un to pat izmisīgi gribu. Skolotāja ar uzradusies, bet nav naudas. Nevaru nopirkt kastaņetes.

Rīt uz Los Tarantos pie Pepes. Aizeju no Carmen de Las Cuevas, lai mācītos pa kaktiem un meklētu meistarus. Pepe Flores jau ir solis pareizajā virzienā.

Carmen de Las Cuevas ir skola ārzemniekiem, kuriem nepieciešama drošības sajūta un organizētība. Skola visu nodrošina, saplāno, piešķir mitekli. Galva nav jālauza. Daudz gudrāk ir meklēt dzīvokli pašam. Skolā ir pārāk daudz ārzemnieku, tāpēc komunikācija lielākoties angļu valodā. Nodarbības, protams, vada spāniski, bet ārpus tām visi runā poliski, krieviski, vāciski, angliski. Carmen de Las Cuevas – skola tiem, kam flamenko ir hobijs.

Man tā kā gribas profesionāli!!!!!!

06.08.2010. Zvaniet man pa skaipu, ja ir videokamera. Es jums iemācīšu pāris seksīgas flamenko kustības, ko esmu apguvusi čigānu alās – dribls ar krūtīm un gurnu šūpošana!!!!!!!

Ja man būtu vairāk naudas, es ņemtu privātstundas pie Cristinas Hoyos, kura man šobrīd ir rokas stiepiena attālumā. Vēlāk sava CV sadaļā "mākslinieciskais gājums" ar lielu lepnumu ierakstītu – ESMU MĀCĪJUSIES PIE LEĢENDAS. Bet vēl jau var paspēt...

Mari Carmen man patīk vislabāk no visiem Carmen de Las Cuevas pasniedzējiem. Tāda ļoti īgna dzelzs lēdija. Īsti manā gaumē. Poļu meitene centās viņu pielauzt uz privātstundu. Veselu nedēļu skraidīja apkārt šai un dīca. Man sanāktu pāris sekundēs.

Carmen de Las Cuevas ģitārists izraudzījies mani par savu mūzu. Nākamās divas nedēļas viņam dejotājiem kursos jāspēlē Tientos. Grib, lai es dziedu. Man kā dejotājai jāprotot arī dziedāt. Balsij neesot nozīmes. Svarīgi, lai es izprastu mūziku.

Šovakar noslēdzas flamenko festivāls. Uz skatuves – Rafaela Carrasco, pieci vīrieši baltā, sveces un flīģelis...

Paradīze ir tur, kur ir daudz FLAMENKO...

07.08.2010. Šodien atkal uz Alhambru. Mana flamenko filozofija – labam flamenko dejotājam jāprot piesaistīt skatītājs ar tādu magnētismu, kā Alhambra to dara ar tūristiem no visas pasaules. Tad nu es bieži eju uz Alhambru, lai uzņemtu sevī tās vareno spēku... Nīderlandiešu meitenei stāstīju savu funktieri. Uz Alhambru viņa skrēja jau nākamajā dienā...

04.08.2010. Vakardienas koncertā Miguel Pavi, cantaor de Jerez, un bailaora Luisa Palicio.

FLAMENKO... Tava vara pār mani ir apskaužama...

Los Veranos del Corral festivāls būs man devis pamatīgi bliezienu... Uzskatīsim to par intensīvo motivācijas kursu triju nedēļu garumā... Savu dzimteni es nomainu pret flamenko bez jebkādas žēlastības...

Vazājos pa Sacramonti. Pēc tam pie Pepes uz tablao. Stundu skatījos, kā vada nodarbību. Jaukumiņš. No 9. augusta man pie viņa privātstundas. Divas nedēļas katru dienu. Dejosim Solea por bulerias. Mana izvēle.

Šīvakara Amadora Rojas koncertā divas svarīgas viešņas – Estrella Morente un es. Šis bija visekstraordinārākais flamenko šovs, kādu jebkad esmu redzējusi. Amador Rojas kā Dievs ar zelta papēžiem. Man ir uzradies jauns flamenko favorīts...

05.08.2010. Sēžu aiz alas durvīm, skatos visas nodarbības, kuras vien varu redzēt. Mari Carmen laikam nepatīk, ka es blenžu. Neko jau nesaka, bet lūr caur pieri. Man pofig. Samaksāt par visām nevaru. Tāpat varu piedalīties nodarbībā, aiz durvīm sēdēdama... Mans ķermenis taču ir gudrs. Uzsūc visu redzēto, lai vēlāk reproducētu...

Šovakar uz koncertu neeju. Iestājies baigais flamenko pārsātinājums. Jāiztīra smadzenes. Rīt gan uz Rafaelu obligāti!!!!!

Kad es beidzot satikšu savu Saru Baras????? Cuando?????

ASV prezidenta sieva ar meitu Granadā uz 1 dienu. Tusē Alhambrā un Sacramontē. Vakarā plkst. 20:00 alā flamenko šovu skatīsies. Viss slēgts.

01.08.2010. Naktīs te ir tik skaisti!!!! Alhambra un mēness ir mani vismīļākie sarunu biedri.

Flamenko ir vienīgais, kas mani šai dzīvē saista. Izklausās traģiski, bet tā ir patiesība.

Pedro klausās Īzaka Albeniza Asturias!!!!

02.08.2010. Pagaidām Granadā neesmu satikusi nevienu iedvesmojošu flamenko skolotāju. Tehniski viņi visi te ir spēcīgi, bet kur ir HARIZMA?????? Jāmeklē...

Carmen de las Cuevas ir iespējams strādāt praksi. Ja kāda flamenka vai ne flamenka no Latvijas vēlas, tad – lūdzu! Uz ofisu jāsūta motivācijas vēstule, kurā aprakstīts, cik ļoti liela ir vēlēšanās pabūt Granadā un cik tas būtu vērtīgi un bla, bla, bla tādā garā. Vēlams pievienot jauku, smaidīgu fotogrāfiju. Spāņu val. – vismaz pamati jābūt. Nosacījumi – praktikantei jātusē birojā pēcpusdienās un kaut kas mazliet jāpastrādā vai vismaz jācenšas to darīt. Diezgan garlaicīgi. Viņi no savas puses nodrošina dzīvesvietu un deju nodarbības, ja kādā grupā brīva vieta. Šobrīd te praksē uz 6 mēnešiem meitene no Polijas. Papētīju viņu tehnikas nodarbībā pie Judit. Meitenei dejojas neslikti.

Sākas festivāla trešā – pēdējā nedēļa. Aiztipināju uz Corral del Corbon pēc biļetēm. Uz Anu Morales neeju, nav vairs labu sēdvietu. Noskatījos ģenerālmēģinājumu. Bez kosmētikas un vasaras kleitiņā viņai sanāk tīri labi.

Pabazarēju ar kaut kādu flamenko dejotāju pie kaut kāda flamenko kroga. Mazliet blonda, bet spāniete. Pīpēja pirms sava uznāciena. Sarkanā kleitā ar baltiem punktiņiem. Simpātiska. Prasīju, kurš tad šovakar uzstājas? Viņa. Ā! Jauki!!!!! Un ko tad Viņa dejos? Divi uznācieni Viņai. Pirmajā dejos Tangos un Solea por Bulerias. Ahā! Nu labi, lai tik dejo!!!!!!

Alhambras Generalife šobrīd notiek Ballet Flamenco de Andalucia šovs. Pati Cristina Hoyos arī pāris gabaliņus dejojot!!!!! No savas istabas es dzirdu ne tikai mūziku, bet arī piesitienus. Lieki piebilzt, ka MANI TAS IEDVESMO!!!! Biļeti nopirku uz 12. augustu.

03.08.2010. Šodien plāniņā padejot!!!!!! Deju skolā izremontēja jauno zāli. Tur ir daudz labāk nekā alās. Grīda normāla. Alās tik debila grīda!!!!! Un vietas maz. Sofijai nav, kur izplesties... Tā taču ir traģēdija!!!! Zāle savukārt plašāka. Varu izplest savas skaistās rokas!!!!! Un visa pirmā rinda pieder man!!!!! Granadas kultūras centrā Rafi klasēs bija tāāāāda grīdas uzparikte!!!!!! Johaidi!!!!! Iespaidīgi!!!!!

SPĀNIJA IR MANA!!!!!!!