Kad es uznācu uz skatuves, manā acu priekšā nostājās trīs dejotājas, kuras pa kārtai bija mēģinājušas izpildīt šo horeogrāfiju un drīz vien nozudušas aizkulisēs. Sākumā ikviena bija laimes pārpilna un pārliecināta, ka viņa ir vienīgā. Man nebija šīs priekšrocības, jo zināju, kāds gals viņas piemeklējis. Un to, ko es vēl nezināju, tablao īpašnieks man izstāstīja ātri vien. Vai tad viņas bija sava likteņa saimnieces? Nē, jo viss bija atkarīgs galvenokārt no pieprasījuma. Viņas bija cietušas sakāvi atšķirīgu iemeslu dēļ, tāpēc es nevarēju just pilnīgu paļāvību. Visas trīs tika atlaistas, bet ikvienu tik ļoti nodarbināja pašas patmīla, ka iedomājās – viņa ir bijusi vienīgā un vislabākā. Man šķita, ka arī šoreiz sakāve ir neizbēgama, taču liktenis bija lēmis citādi... 

Nesmīniet. Atmetiet skepticismu un apātiju. Sagatavojiet savu mirstīgo miesu, lai pienācīgi stātos pretī grūtībām. Rožu balle vēl tikai sāksies... Tātad, mums pieder maksimālais sievišķais spēks, kas arī ir mūsu galvenais trumpis... Savācamies... Nogalināsim maigi. Dievietes kaujai jābūt iespaidīgai... Tikai saprātu, lūdzu, saprātu... Palūkosimies spogulī. Visdārgākais akmens Visumā rotā mūsu kroni!

Querida, kā Jūs jūtaties? Jau labāk? Tas priecē...

Sargāsim Visuma harmoniju! Laime taču ir tik svarīga! Un galu galā - mūsu pienākums ir to nosargāt!

Nebaidieties nogalināt... (Tikai nepārprotiet mani...) Pret upuri izturieties ar līdzjūtību un sapratni. Un dusmās, lūdzu, vienmēr saglabājiet cēlsirdību...

Adios, Querida!!!!!

Un nevajag nemaz tā skatīties...

Mīļākā – tas skan lepni? Pie manis vīrietis ierodas kā uz svētkiem. Ar šarmu, smaidu un interesantiem stāstiem. Visuma iekarotājs, supermens, princis. Viss, kas man nepieciešams, ir – mīlestība. Jā, protams, kādā jaukā dienā šī mīlestība izzudīs. Viss dzīvais ar laiku izzūd.

Un nevajag tēlot, ka jūsu jūtas ir uz mūžu. No tā labāk nekļūs...

Dienā, kad pazudīs mīlestība, es atgūšu mīlestību, lai varētu tikties ar citu. Šī diena būs skumja, bet skaista. Es necenšos iegūt aizritējušo laiku, jo dzīvoju tikai šai dienai. Viss ir vienkārši – nekādi nākotnes plāni, dzīvoju tikai vienai dienai...

Es esmu tikai mīļākā... Mīļākā, kurai dāvina ziedus ziemas vidū un kuras dēļ riskē ar karjeru... Jā, es esmu mīļākā, un negrasos kļūt par sievu. Lai salīdzina šos divus pretstatus, bet mani tas neinteresē...

Autors: FlamencoRiga.lv