Spānija ir valsts, kurā izprotama traģēdijas būtība. Arī dzīves uztvere tur ir traģiska. Visu nosaka liktenis, un nav vērts to noliegt.

Tiešām traģiski...

Spāņiem traģika patīk. Viņiem no tā kaifs... Lai cīnītos ar traģiku, viņi sevī attīsta drosmi, spēku un pašlepnumu.

Jo vairāk, jo labāk...

Spāņu traģika vistiešāk saskatāma vēršu cīņās un flamenko. Kaut arī bullis tiek uzskatīts par cēlu dzīvnieku, traģika pieprasa, lai tas tiktu nogalināts. Buļļa cietsirdīgā nonāvēšana ir matadora drosmes izpausme, kas traģēdijā labi iederas.

Nāve esot skaista...

Kas attiecas uz flamenko, tad arī tur viss ir traģiski... Flamenko tēmās traģika variējas sākot no filozofiski traģiskā līdz pat politiski traģiskajam. Vēl ir arī personīgās dzīves traģika, kas ietver sevī mīlestības mokas un visādas figņas.

Autors: FlamencoRiga.lv

Apbrīnojami, cik skaisti nopulētas skrūvītes visapkārt! Atjautība sevis mānīšanā ir neizsmeļama! Vai varbūt samierināšanās ērtuma labad? Un vai tiešām ir tik ērti?

Nevis pielāgoties, bet veidot pašam. Nemeklēt ērtumu sev, kļūt neērtam citiem.

Ripot, līdz iekrist „pareizajā” caurumā, kaut jāripo ilgi...

Savu pasauli radīšu es pati.

P.S. Turpinu mīlēt un nebeigt nekad...

Autors: neatkarīgais FlamencoRiga.lv

Es rados mīlestībā,

Bet man nav māju.

Ar aukstām rokām

Es uguni kuru.

Sirds mana dzied,

Bet sirdspuksti raud...

Es esmu Jūlija, Karolīna, Konstance, Inma un Rozālija. Vēl es esmu arī tā bailaora pirmajā rindā pa kreisi. Un tā tur – vidū – tā arī esmu es. Un staltais džeks baltajā krekliņā – arī tas esmu es. Es esmu Huans, Karloss, Pedro un vēl sazin kas. Rāmjus un robežas radām mēs paši. Ir taču drošāk dzīvot kastītēs... Manam ķermenim tiks uzmestas trīs saujiņas smilšu. Iesākumā. Pēc tam uzmetīs visas pārējās. Varbūt labāk jau tagad lidot izplatījumā? Nav labi dzīvoties citu ķermeņos, ja reiz piešķirts savējais? Bet robeža starp es un citi ir tik viegli plūstoša...

Autors: FlamencoRiga.lv

Man tavu stāstu nevajag

Par rozes trauslo dabu;

Man tavu deju nevajag.

Kā piecelties un aiziet tur,

Kur rozes zied un viņu pilis slejas?

Autors: FlamencoRiga.lv

Ugunīgā...

Galvas tiesu pārākā par citām.

Tas, kas šķiet spēle,

Reizēm var arī atspēlēties.

Tu, uguns bīstamā.

Nejēgas un neprašas sadeg,

Jo spēks sadedzina viņu kvintesenci.

Autors: FlamencoRiga.lv

Kāpēc nostāties pret kaislībām? Vai tās nav labākais no pasaulē esošā? Vai no tām nerodas varonība, entuziasms, deja, mūzika, māksla - vārdu sakot, viss?

Labais un ļaunais viens no otra atšķiras ar dažādu kaislību hierarhiju un mērķu subordināciju. Stipras kaislības, attīstītas un virzītas turp, kur tas ir nepieciešams un derīgi, kļūst par spēku un garīgo bagātību.

Mērenība ir nevietā...

Jā, nakts, mīla un vīns nav tie, kas darītu pieticīgas mūsu vēlmes, bet kaislības ir iekvēlinātas vēlmes, un tās ir visu mūsu prieku pamatā.

Alegria...

Autors: FlamencoRiga.lv

Viss plūst un mainās. Cilvēki nāk un iet. Arī tendences mainās. Bet fundaments paliek. Un ir tik labi apzināties, ka ir kas mūžīgi nemainīgs. Seviljas skolai raksturīga stabilitāte un pamatīgums. Bet nav jau tik vienkārši.

Nemainīgums ir jānosargā...

„Kad es, 21 gadu veca jauna sieviete, biju aizbraukusi pie Pastoras Imperio, redzēju viņu dejojam... Vēroju viņas majestātisko spēku... Andalūzijas skolas kvalitāte... Kā nerūsējošs tērauds.” /M. Coral/

Un atnāk kāds, kurš nosargā...

Fiziskais un garīgais skaistums. Būtība. Veids, kā tu pacel roku...

Autors: FlamencoRiga.lv

Tu, spožuma avots, kas dej' iekš visa un ap visu apkārt. Dari maigus manas esības pamatus un svētī telpu, kur dēstīt tavu klātesamību. Pildi mani ar savu radošo spēku, lai es spēju nest tava redzējuma augļus. Piešķir man gudrību radīt no tā, kas ir manī, to, kas man nepieciešams un vēlams. Atšķetini manus samežģījušos likteņa pavedienus un izgaismo šībrīža iespējas. Jo tu esi radītājs. Tā vara, kas rada un uztur visu dzīvo. Lai piepildījums ir atkal kopā vākts un padarīts par veselumu...

  Visām rozēm ir ērkšķi...